Izstāde
- gada naktī no 9. novembra uz 10. novembri Berlīnes mūris krīt. Pasaulei tas simbolizē viena vēstures posma beigas. Bet vāciešiem šis notikums iezīmē beigas pārlieku ieilgušajam pēckara periodam. Pēc 28 gadus ilgas piespiedu atšķirtības ģimenes un draugi beidzot satiekas. Visu pasauli ir negaidīti pārsteigusi notikumu straujā gaita, taču VDR pilsoņi jau mēnešiem ilgi ir protestējuši uz ielām, pieprasot politiskas un ekonomiskas pārmaiņas. Iebilstot pret Padomju Savienībā pēdējos gados ieviestajām glasnost (atklātība) un perestroika (pārbūve) reformām un nespējot ierobežot savu iedzīvotāju masveida aizplūšanu uz Rietumiem, Austrumvācijas valdība karājas mata galā.
- novembra vakarā režīma pārstāvis pārsteidz žurnālistus, nākot klajā ar neskaidru paziņojumu par to, ka VDR pilsoņi tagad drīkst pamest valsti, izmantojot jebkuru robežkontroles punktu un nepieprasot tam īpašu atļauju. Šī ziņa nekavējoties izplatās Rietumu plašsaziņas līdzekļos un izraisa tūlītēju efektu: uz robežkontroles punktiem steidzas tūkstošiem Austrumberlīnes iedzīvotāju. Nespēdami apturēt pūli un nesaņēmuši skaidrus norādījumus, robežsargi paceļ barjeras. Pirmo reizi pēc gandrīz 30 gadiem austrumberlīnieši var brīvi doties otrpus mūrim. Dzelzs priekškars krīt, vēsture nepielūdzami virzās uz priekšu.
Klausīties aplādi
Eiropas Parlaments, Berlīnes mūra krišana un Vācijas atkalapvienošanās