Izstāde
Gan Šūmanis, gan Monē uzskatīja, ka ogļu un tērauda kopējo tirgu spēj veidot tikai efektīvi strādājošas iestādes. Tas jo īpaši bija vajadzīgs, lai koordinētu ieguldījumus, organizētu ražošanu un kontrolētu cenas, tā nodrošinot, ka tiek ievēroti konkurences un sociālās aizsardzības noteikumi.
Ogļu un tērauda resursu kopīgu apsaimniekošanu bija paredzēts uzticēt finansiāli neatkarīgai iestādei — Augstajai iestādei, kas spētu strādāt kā koleģiāla struktūra, kuras sastāvā ir neatkarīgas autoritatīvas personas, un kas, nākotnē raugoties, kļūtu par Eiropas valdības iedīgli. Augstā iestāde, kura strādā vispārīgo interešu vārdā, bija pirmā atbildes reakcija uz nacionālo egoismu.
