Izstāde
Ievads
19. gs. otrajā pusē tika atvērts daudz sabiedrisko lasītavu un ievērojami palielinājās visa veida iespieddarbu apjoms: romāni, žurnāli ar ilustrācijām, karikatūras, iespieddarbi kolekcionāriem un izsmalcinātas grāmatas kolekcionāriem. Daudzi mākslinieki grāmatu un ex libris noformējumā plaši izmantoja jūgendstilam raksturīgās līkumainās līnijas un dabas motīvus. Visā Eiropā sāka izdot žurnālus un laikrakstus par mākslas un dekoratīvās mākslas tendencēm, tostarp Minhenes izdevumu „Jugend” un Vīnes secesionistu izdoto „Ver Sacrum”. Sanktpēterburgā ar jūgendstila avangardu iepazīstināja «Мир иску́сства». Šis izdevums pirmais iepazīstināja pasaules publiku ar baleta trupu Ballets Russes.
Ilustrācijas un izdevējdarbība
Obrijs Bērdslijs (Aubrey Beardsley, 1872-1898) bija svarīgs ilustrators un nozīmīgs estētu kustības dalībnieks. Bērdslijs piedzima Anglijas piekrastes pilsētā Braitonā, un zīmēšana un ilustrēšana viņam bija vaļasprieks, kas palīdzēja cīnīties ar klerka darba rutīnu. Pēc Edvarda Bērna-Džounsa (Edward Burne-Jones) pamudinājuma viņš 1892. gadā devās uz Parīzi. Viņš ieguva atpazīstamību ar ilustrāciju, kurā attēlota Salome, kas tur Jāņa Kristītāja nocirsto, asinīs mirkstošo galvu. Šī ilustrācija tika publicēta starptautiski izdotā žurnāla „The Studio” pirmajā numurā. Viņa erotiskās tintes ilustrācijas ar gadsimta beigu dekadences motīviem tika publicētas arī estētu ceturkšņa izdevumā, „The Yellow Book”. Šī sadarbība tika izbeigta 1985. gadā pēc Oskara Vailda notiesāšanas un ieslodzīšanas cietumā, kas ietekmēja visas ar viņu saistītās personas. Bērdslija karjera bija traģiska un īsa: 25 gadu vecumā viņš nomira no tuberkulozes.
Žurnāli
Daudzos žurnālos un laikrakstos tika apskatītas mākslas un dekoratīvās mākslas tendences, taču vislielākā apgrozība bija izdevumam „Jugend”. Šis Minhenes kultūras nedēļas žurnāls, ko izdeva Georgs Hirts (Georg Hirth), bija modes noteicējs un deva jūgendstilam vārdu (Jugendstil — jaunais stils, jaunības stils). Tas bija plāns (20 lappuses vai plānāks), un tajā aprakstīja moderno modi, literatūru un mākslu, tostarp Hugo Hopnera (Hugo Hoppner, „Fido”), Emīla Hansena (Emil Hansen) („Nolde”), Ernsta Barlaha (Ernst Barlach) un Pētera Bērensa darbus. Daudzus žurnāla vāku autors, ieskaitot viegli atpazīstamos virsrakstu burtus, bija daudzpusīgais vācu mākslinieks un ilustrators Hanss Kristiansens (Hans Christiansen, 1866-1945). Flensburgā dzimušais Kristiansens pārcēlās uz Parīzi 1895. gadā, lai mācītos „Acadamie Julian” un līdz 1902. gadam bija Darmštates mākslinieku kolonijas dalībnieks. Viņš zīmēja arī grafiku un tapešu rakstus, gobelēnus, apgleznoja keramiku un vitrāžas.
Plakāti un reklāmas
19. gs. beigās Eiropā par galvenajiem plašsaziņas līdzekļiem kļuva plakāti un reklāmas. Francijā „belle époque” garu atainoja Tulūzs-Latreks (Toulouse-Lautrec) un Žils Šerē (Jules Chéret), plakāti, ko stilistiski ietekmēja japāņu Ukijōe ksilogrāfija. Izmantojot jauno trīs akmeņu litogrāfijas procesu, varēja iegūt žilbinoši spilgtas krāsas. Reklāmas bija iecienīts mākslinieku izpausmes līdzeklis, piemēram, itāliešu mākslinieks Leoneto Kapjello (Leonetto Cappiello) pirmais izmantoja melnu fonu. Javā dzimušais nīderlandiešu gleznotājs Jans Torops (Jan Toorop 1858-1928), strādāja dažādā stilā un bieži mainīja dzīves un darba vietu. Briselē viņš bija mākslinieku apvienības Les XX dalībnieks, bet Anglijā kontaktējās ar Mākslas un amatu kustību. Līniju spēles, ko viņš atainoja simbolistu stila gleznās, atrada jaunu izpausmes veidu — reklāmas.
