Izstāde
Pēc Eiropas līderu domām, topošajā Pamattiesību hartā bija jāietver Eiropas Savienības pilsoņu tiesības uz brīvību un vienlīdzību, procesuālās tiesības un pamattiesības, kā arī ekonomiskās un sociālās tiesības. Galvenais mērķis bija padarīt cilvēktiesību aizsardzības sistēmu pārredzamāku, apkopojot vienā dokumentā visas spēkā esošās tiesības, kas veido ES kultūras un politiskās sistēmas pamatu. Taču būtiskākais jauninājums attiecās uz darba procedūru, proti, Eiropas līderi nolēma nevis rīkot diplomātiskas sarunas, bet uzticēt dokumenta sagatavošanu darba grupai, kuras sastāvā bija valstu vai valdību vadītāju pārstāvji, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pārstāvis un Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu deputāti. Dokumenta izstrādē novērotāju statusā piedalījās arī Eiropas Kopienu Tiesas pārstāvji.
Tika uzklausīti Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Šī ļoti atklātā dokumenta izstrādes pieeja bija vienlaikus novatoriska un drosmīga. Kas attiecas uz Pamattiesību hartas pieņemšanas kārtību, Eiropadome sanāksmē Ķelnē nolēma, ka hartas projektam jābūt iesniegtam līdz 2000. gada decembrim, lai Padome, Komisija un Parlaments to varētu kopīgi svinīgi proklamēt.